LT LV EE RU

GRANULĒTAIS KRĪTS AUGSNES SKĀBUMA MAZINĀŠANAI

 

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

download

1. Īsumā par kaļķošanu.

KĀDS IR LABUMS NO AUGSNES KAĻĶOŠANAS?

Kaļķošana pozitīvi ietekmē augsni vairākos veidos:

KĀ ZINĀT, KAD IR JĀKAĻĶO?

Visprecīzāk var noteikt, veicot augsnes skābuma analīzi laboratorijās. Iegūtie rezultāti var parādīt, kāds kaļķa daudzums nepieciešams, un kāds pH optimāli ir piemērots konkrētiem augiem. Vairumam kultūru optimālam pH jābūt no 5,5 līdz 6,5, bet jutīgākiem augiem — 6,0–7. Vislabākie rezultāti ir panākami, atsevišķi novērtējot visus sējumus un vērojot pH. Jau augu dīgšanas un augšanas laikā var saprast, ka augsne ir skāba un novājināta. Tādos gadījumos vērojama nevienmērīga augšana, augu slimības, nodzeltējušas platības. Tas norāda, ka augsne ir jākaļķo.

KĀDA VEIDA KAĻĶI IZMANTO LAUKSAIMNIECĪBĀ?

Ir triju veidu kaļķis, kas atšķiras pēc ķīmiskā sastāva un struktūras:

CIK BIEŽI VAJADZĒTU KAĻĶOT AUGSNI?

Agrāk ieteica kaļķot reizi dažos gados. Šāds ieteikums nepasargāja no augsnes noplicināšanas. Turklāt kalcijs augsnē bieži vien nonāk gadījuma pēc, tāpēc tā daudzums katrā gadījumā ir atšķirīgs. Pašlaik arvien vairāk zemnieku pārliecinās, ka sistemātiska kalcija preparātu lietošana sniedz labākus rezultātus. Ļoti bieži iestrādāta liela kaļķa deva sniedz pēkšņus, tomēr īslaicīgus rezultātus, pārāk liels daudzums dažām kultūrām var būt pat kaitīgs.

KAD VAJADZĒTU KAĻĶOT?

Kaļķošanas metode ir atkarīga no kultūrauga veida. Labākais kaļķošanas laiks ir pēc ražas novākšanas līdz vēlam rudenim vai pat ziemas sākumam. Pēc ražas novākšanas ir vispiemērotākais laiks kaļķošanai tāpēc, ka tad augsne ir pietiekami mitra, kas savukārt paātrina kaļķa reakciju un šķīdību augsnē. Šajā gadījumā līdz sējai ir pietiekami daudz laika augsnes atkopšanai, pēc tam var ņemt paraugus izpētei un pH noteikšanai, būs zināms, kāds mēslojums nepieciešams.

CIK DAUDZ KAĻĶA NEPIECIEŠAMS UZ HEKTĀRU?

Kaļķa devas ietekmē daudzi faktori. Tātad bez precīzākām analīzēm nav iespējams noteikt, kāds kaļķa daudzums ir nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Piemēram, svarīgs faktors ir augsnes pH, un kāds kaļķa mēslojums tiek lietots. Kalcija oksīdu, karbonātu vai krītu lieto dažādiem augsnes tipiem, jo tiem ir atšķirīgs reakcijas laiks. Daudzi zemnieki uzskata, ka pietiek kaļķot augsni vienu reizi dažos gados ar lielu kaļķa daudzumu. Tomēr saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem labāki rezultāti ir panākami, kaļķojot sistemātiski katru gadu. Ņemot vērā to, ka kultūraugi ir dažādi, pietiek uzturēt optimālu augsnes pH, lietojot 200–500 kg uz hektāru. Ja augi auguši ļoti skābā augsnē, deva var būt arī 500–1000 kg/ha gadā. Nevajadzētu pārspīlēt ar lielām kaļķa devām, jo augsne var kļūt pārāk sausa.

KĀPĒC CITI IESAKA LIETOT 10–15 TONNAS KALCIJA KARBONĀTA, BET CITI — TIKAI 1–2 TONNAS UZ HEKTĀRU?

Viss ir atkarīgs no kaļķošanas sistēmas un augsnes pH. Kalcija karbonāta granulas visbiežāk lieto sistemātiski, katru gadu, piemēram, ikgadēja augu barošana, mēslošana ar slāpekli vai NPK. Berot mazos daudzumos, kaļķa preparāta mērķis ir piegādāt nepieciešamo kalcija devu, vienlaikus sasniedzot nepieciešamo augsnes pH. Visbiežāk lieto lielāku kaļķu miltu miltu devu, lai samazinātu augsnes skābumu 4–5 gadiem. Tāpēc attiecīgi tā ir lielāka. Turklāt kaļķa daudzums ir atkarīgs no ķīmiskā sastāva. Būtība ir tāda — jo pilnvērtīgāks ir sastāvs, jo mazāks daudzums ir nepieciešams. Svarīgi arī tas, kāda ir ieteicamo devu kalcija oksīda atšķirība, kas var būt no 40 % līdz 80 %.

2. Kaļķošanas priekšrocības

KĀDS KAĻĶIS IR LABĀKAIS AUGIEM?

Zemnieki visvairāk saskaras ar problēmu, ka ir grūti vienmērīgi izkliedēt kaļķi, tas prasa daudz pūļu un piemērotus laikapstākļus. Tāpēc populārāks kļūst granulētais kaļķis, kas atrisina šo problēmu. Svarīgs faktors ir tas, ka iespējams izkliedēt precīzāku devu un vienmērīgi iestrādāt to augsnē.

VAI KAĻĶI VAR MAISĪT AR ORGANISKO MĒSLOJUMU, SLĀPEKLI VAI FOSFORU?

Kalcija oksīdu nedrīkst maisīt ne ar kādu citu mēslošanas līdzekli, izņemot ar „Polifoska” un fosfāta pulveri.

Arī kalcija karbonātu nedrīkst maisīt ar citu mēslošanas līdzekli, vislabāk ievērot 4–8 nedēļu laika intervālu. Lai gan ir izņēmums — kalcija karbonātu granulu formā drīkst izkliedēt vienlaikus ar karbamīdu, „Polifoska” superfosfātu (granulās), fosforītu pulveri, kālija sāļiem, kālija sulfātu un kalcija oksīdu.

KĀ ATPAZĪT LABU KALCIJA KARBONĀTU?

Var veikt vienkāršu testu. Ieberiet divas karotes kaļķa glāzē ūdens. Būtu jāizveidojas piena konsistencei. Sliktas kvalitātes kaļķis atstāj uz dibena nosēdumus un smiltis. Labam kalcija karbonātam jābūt par vairāk nekā 90 % tīram un jāizdala 50–55 % kalcija oksīda. Turklāt tā saturā nav jābūt ūdenim vai citām piedevām.

KAS IR KAĻĶA REAKTIVITĀTE?

Kaļķa reaktivitāte ir indikators, kas parāda mēslojuma kvalitāti. Jo lielāka reaktivitāte, jo labāk. Reaktivitāte norāda, cik procentu mēslojuma uzņems augi un augsne. Tirdzniecībā ir daudz produktu ar mazu reaktivitāti, kurus lietojot, ir maza iespēja uzlabot augsni un tās ekonomisko vērtību. Vislabāk pirkt produktu ar izteiktu reakciju un zināt, ka tas tiešām būs efektīvs, nevis tērēt naudu neskaidras reaktivitātes mēslošanas līdzekļiem, kuru iedarbība ir tāda pati kā parastiem drupinātiem akmeņiem.

KĀDS IR GRANULĒTĀ KAĻĶA SASTĀVS? KAS IR AKTĪVĀ VIELA? KĀDA IR REAKTIVITĀTE?

Granulētais kaļķis vienmēr tiek izgatavots no kalcija karbonāta, jo no kalcija oksīda nav iespējams izveidot granulas. Bieži norāda tikai kalcija oksīda ķīmisko formulu CaO un tā izteiksmi procentos, piemēram, 50 % Tas nozīmē, ka CaO sastāda 50 % no visas produkta masas. Tomēr jāuzsver, ka labā produktā vairāk nekā 90 % būtu jābūt kalcija karbonātam.

KĀDAS IR GRANULĒTĀ KAĻĶA PRIEKŠROCĪBAS?

Galvenā priekšrocība ir to efektivitāte un viendabīgums. Granulas ir ērti izkliedējamas vienmērīgi un precīzi. Īpaši ieteicams stipras aktivitātes mēslojums ar lielu kalcija karbonāta saturu.

KĀ ATŠĶIRT LABU GRANULĒTO KAĻĶI?

Daudzi zemnieki mēģina ekonomēt un izvēlas lētāko produktu. Bieži tie ir drupināti akmentiņi, ko iegūst no dolomīta un kas praktiski nešķīst. Labāks variants ir smalki samalts kaļķakmens. Tomēr šāda produkta zemā aktivitāte nesniedz vēlamo efektu. Var atšķirt, veicot minēto testu un ieberot glāzē ūdens divas karotes granulu. Ja šķidrums glāzē uzreiz kļūst līdzīgs pienam, tad produkts ir labs, ja uz dibena paliek daudz nosēdumu, produkts tiešām ir mazvērtīgs.

MAGNIJS UN KAĻĶIS?

Lai uzzinātu, vai augsnei ir nepieciešams magnijs, vispirms būtu jāatjauno augsnes skābums, pēc tam jāveic analīzes, lai noskaidrotu magnija daudzumu, un tikai tad, ja magnija nepietiek, jānodrošina tā papildinājums. Tā var ietaupīt līdzekļus. Magnija uzņemšanas deficīts visbiežāk izpaužas nepiemērota augsnes pH līmeņa dēļ. Kamēr augsne ir skāba, nav nepieciešams izkaisīt lielu magnija daudzumu ar kaļķi, jo vēlamais rezultāts netiks sasniegts.

KAD VISLABĀK PIRKT GRANULĒTO KAĻĶI?

Var pirkt jebkurā laikā, ja ir labas telpas, kur uzglabāt maisus. Visbiežāk pirkumus veic janvārī un februārī, kā arī jūnijā un jūlijā. Telpām ir jābūt sausām, pasargātām no mitruma un sala.